Pāriet uz saturu
Svarīgākās ziņas

Tramps, Sji un Putins Ķīnā rīkos trīspusēju samitu par kodolatbruņošanos

News Lithuania Redakcija · AI-rakstīts, pārskatīts saskaņā ar mūsu redakcijas standartiem · · Lasīšanas laiks 6min lasīšanas · Skatījumi 0 ·
Galvenais — ASV prezidents Donalds Tramps, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un Krievijas prezidents Vladimirs Putins 2026. gada 20. novembrī tiksies Šenženā, lai apspriestu kodolatbruņošanos un Irānu.

ASV prezidents Donalds Tramps, Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien, 2026. gada 20. novembrī, tiksies trīspusējā samitā Šenženā, Ķīnā. Sanāksme notiks trešdien un ceturtdien līdztekus Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības samitam Šenženā. Augstākā līmeņa sanāksme ir pirmā reize, kad triju lielāko kodolarsenālu vadītāji tiekas, lai apspriestu kodolieroču neizplatīšanu.

Kodolenerģētikas un reģionālās programmas

Trīspusējās sanāksmes galvenais mērķis ir potenciāla kodolarsenāla samazināšana starp trim valstīm. Vadītāji arī vadīs diskusijas par karu Irānā. Lai gan šie temati dominē grafikā, oficiālā tikšanās darba kārtība skaidri izslēdz konfliktu Ukrainā, saskaņā ar ziņojumiem no Vakarų ekspresas un mediaindonesia.com.

Sanāksme notiek pēc Jaunā START līguma darbības beigām 2026. gada februārī. Šis līgums iepriekš ierobežoja Krievijas un ASV stratēģiskās kodolgalviņas un piegādes transportlīdzekļus. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs apstiprināja tikšanās datumu caur Tass, kā ziņo sn.at.

ASV augstākā līmeņa amatpersona paziņoja, ka sanāksme ir paredzēta kā sākums potenciāli produktīvām sarunām nākotnē, lai gan nav gaidāmi tūlītēji samazināšanas nolīgumi. Tā pati amatpersona norādīja, ka pārredzamības trūkums attiecībā uz Ķīnas kodolarsenālu ietekmē globālo drošību.

Globālā kodolieroču statistika

Augstākā līmeņa sanāksmē tika apspriests kritiskais periods starptautiskās drošības jomā, jo kodoldrošības rādītāji joprojām ir augsti. Saskaņā ar 2024. gada Pentagona datiem Ķīnai pašlaik ir aptuveni 600 kodolieroču. Prognozes liecina, ka Ķīnā līdz 2030. gadam būs aptuveni 1000 kodolieroču.

Amerikas Savienotās Valstis un Krievija saglabā ievērojami lielākus krājumus. Amerikas Savienotajās Valstīs ir aptuveni 5 000 kodolieroču, un Krievijai ir arī aptuveni 5 000 kodolieroču. Šīs sanāksmes trīspusējā būtība ir novirze no iepriekšējām sarunām par kodolenerģiju, kas vēsturiski bija divpusējas. Vadītāji iepriekš tikās 2019. gada G20 samitā Osakā, bet šīs diskusijas aprobežojās ar divpusējām sarunām.

Diplomātiskais konteksts un mērķi

Plānotās sanāksmes Šenženā mērķis ir risināt globālās neizplatīšanas pieaugošo sarežģītību. Apvienojot triju lielāko kodolieroču arsenālu vadītājus, samita mērķis ir izveidot sistēmu, lai pārvaldītu stratēģisko ieroču skaitu. Tas notiek laikā, kad jaunais START līgums vairs nav spēkā.

Ukrainas konflikta izslēgšana no oficiālās darba kārtības liecina par koncentrētiem centieniem risināt konkrētus jautājumus par atbruņošanos no kodolieročiem un situāciju Irānā. Baltais nams apstiprināja tikšanos piektdien, 2026. gada 13. novembrī.

Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti

Kā jums šis raksts?

Komentāri 0

Esiet pirmais, kas komentē

Sazināties ar mums

← News Lithuania Sākums
News Lithuania Saņemiet jaunos rakstus e-pastāAbonējiet, lai saņemtu jaunu saturu e-pastā. Atteikties var jebkurā laikā.
Vai tas bija noderīgi?Kopīgojiet ar draugiem un sociālajos tīklos