Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosina diplomātiskas sarunas par reģionālo drošību
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosināja, ka Eiropas līderi apmeklēs Krieviju, lai apspriestu reģionālo drošību. Krievijas prezidents paziņoja, ka attiecību normalizēšana ar Eiropu nav iespējama, kamēr dažās Eiropas valstīs pie varas paliek pašreizējie līderi. Turklāt Krievijas prezidents kritizēja Eiropas līderu paziņojumus par Krievijas draudiem, nosaucot tos par politisko caureju. Krievijas prezidents apgalvoja, ka Eiropas dalība Ukrainas konflikta atrisināšanā ir atkarīga no šo diskusiju iznākuma. Krievijas prezidents atkārtoti uzsvēra, ka Krievija iebilst pret ārvalstu karaspēka izvietošanu Ukrainā. Krievijas prezidents pauda neapmierinātību ar Eiropas Savienības atkārtotiem solījumiem izvietot karaspēku Ukrainā pēc kara.
Krievijas prezidents ierosina sarunas
Krievijas prezidents paziņoja, ka Maskava ierosināja Eiropas līderiem apmeklēt Krieviju, lai apspriestu reģionālo drošību. Krievijas prezidents apgalvoja, ka Eiropai ir jāsaprot sava nostāja pirms sarunu uzsākšanas, pēc kuras tiks izlemts dialoga formāts ar Ukrainu. Krievijas prezidents paziņoja, ka Eiropas līderiem ir jāaptur politiskā caureja un jāsaprot, ka Krievija nemeklē karu ar Eiropu. Krievijas prezidents paziņoja, ka Eiropai ir jāsaprot sava nostāja pirms sarunu uzsākšanas, pēc kuras tiks izlemts dialoga formāts ar Ukrainu.
NATO un Eiropas gatavība
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite jau sen ir mudinājis alianses dalībvalstis sagatavoties iespējamam karam ar Krieviju laikā no 2028. līdz 2029. gadam. Eiropas līderi, militārie komandieri un izlūkdienesti ir izmantojuši 2030. gadu kā atsauces datumu iespējamiem konfliktu scenārijiem. ASV izlūkdienestu pārstāvji paziņoja, ka Vladimirs Putins gatavojas pārbaudīt NATO bruņotajiem spēkiem, plānojot ierobežota mēroga uzbrukumu valstij uz alianses austrumu flanga. Reaģējot uz šiem draudiem, Francija, Polija un Lietuva uzsāka militārās mācības, lai atbalstītu Krievijas mēģinājumus pārkāpt Kaļiņingradas apgabalu caur Baltijas koridoru.
Militārā attīstība un analīze
NATO nolēma ieviest jaunu komandsistēmu, lai uzbrukuma gadījumā nodrošinātu ātrāku karaspēka izvietošanu Igaunijā un Latvijā. ASV Miera institūta analītiķi vērtē, ka Krievija šobrīd atrodas nulles sagatavošanās konflikta stadijā ar aliansi, intensificējot hibrīdoperācijas Eiropā. Satelītu attēli no augusta atklāja 10 jaunas dronu palaišanas bāzes pie NATO robežām.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0