Veselība Lietuvā
- gadā lietuviešu paredzamais dzīves ilgums bija 77,43 gadi (72,86 gadi vīriešiem un 81,71 gads sievietēm), savukārt zīdaiņu mirstības rādītājs bija 2,8 uz 1000 dzīvi dzimušajiem. Abi šie rādītāji ir zemāki par ES un ESAO vidējo rādītāju. Galvenais nāves cēlonis 2023. gadā bija sirds un asinsvadu slimības, kas veidoja 52,1% no visiem nāves gadījumiem, kam sekoja vēzis (21%) un ārējie cēloņi (6,1%). Šīs trīs kategorijas pārstāv aptuveni četras piektdaļas no visas mirstības.
Lietuvas veselības aprūpes sistēmas struktūra
Lietuvas veselības aprūpes sistēma ir ievērojami attīstījusies kopš neatkarības iegūšanas 1918. gadā. Pēc tam, kad 1949. gadā tā tika iekļauta PSRS, tā tika reorganizēta saskaņā ar centralizēto Semaško sistēmu. Šajā laikā sistēma bija salīdzinoši labi finansēta, un iedzīvotāju veselības stāvoklis bija labāks nekā citās PSRS daļās.
Deviņdesmito gadu beigās Lietuva pārgāja no sistēmas, ko finansēja galvenokārt no vietējiem un valsts budžetiem, uz jauktu sistēmu, ko galvenokārt finansēja Nacionālais veselības apdrošināšanas fonds. Šī pārmaiņa notika pēc tam, kad 1991. gadā augstākā vadības padome – Reconstituent Seimas – pieņēma Nacionālās veselības koncepciju, kas ieviesa veselības apdrošināšanu un noteica prioritātes slimību profilaksei un primārajai aprūpei.
Līdz 2000. gadam lielākā daļa Lietuvas veselības aprūpes iestāžu bija bezpeļņas uzņēmumi, un privātais sektors attīstījās, sniedzot galvenokārt ambulatoros pakalpojumus, kas tiek apmaksāti uz vietas. Veselības ministrijai ir arī dažas veselības aprūpes iestādes, un tā ir iesaistīta divu lielāko Lietuvas mācību slimnīcu vadīšanā.
Mirstība un veselības nozare
Vīriešu mirstība no ārējiem cēloņiem ir visaugstākā Eiropas Savienībā. Īpaši pašnāvību rādītāji Lietuvā joprojām ir lielākie visā Eiropā, un reizēm tie bija vissliktākie ESAO, salīdzinot ar vissliktākajiem pasaules valstīs, piemēram, Dienvidkorejā, Dienvidāfrikā, Urugvajā utt. Pašnāvību skaits kopš dzīvības zaudēšanas dramatiskā pieauguma 1990. gados ir pastāvīgi samazinājies, un līdz 2023. gadam tas ir sasniedzis 1,95 uz 10 000 cilvēkiem.
- gadā Lietuva ieņēma 28. vietu Eiropas veselības patērētāju indeksā, kas novērtē veselības aprūpes sistēmas, pamatojoties uz gaidīšanas laikiem, rezultātiem un citiem rādītājiem. Veselības aprūpes iestādes ir valsts vadošie darba devēji, tomēr tās joprojām ir pārslogotas, tām ir ilgs gaidīšanas laiks un nepietiekams finansējums speciālistiem un medikamentiem, lai arvien palielinātu pacientu plūsmu, kā arī tādu iejaukšanās gadījumu skaitu, kad ir nepieciešami papildu pasākumi.
Apmēram viena trešdaļa no visas aprūpes tiek finansēta no privātiem līdzekļiem (pacienti paši vai viņu vārdā), kas ir ievērojami virs ES vidējā rādītāja – divdesmit procentiem. 2012. gadā bija 66 vispārējās slimnīcas, 26 sekundārās slimnīcas, 49 aprūpes slimnīcas un 4 rehabilitācijas slimnīcas.
- Lietuvas paredzamais dzīves ilgums 2023. gadā bija 77,43 gadi.
- Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais nāves cēlonis Lietuvā.
- Valsts veselības apdrošināšanas fonds ir galvenais veselības aprūpes sistēmas finansētājs.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0