Transports Lietuvā
Pārvadājumi Lietuvā galvenokārt notiek pa autoceļiem un dzelzceļu. Valsts kopējais ceļu garums ir 21 238 kilometri, no kuriem 14 879 kilometri ir asfaltēti un 6 359 kilometri nav asfaltēti.
Valstij ir divu kategoriju kontrolētas piekļuves automaģistrāles: ātrgaitas maģistrāles (lietuviešu: greitkeliai) ar maksimālo ātrumu 120 km/h un automaģistrāles (lietuviešu: automagistralės) ar maksimālo ātrumu 130 km/h.
Uz A ceļiem
A ceļi (lietuviešu: magistraliniai keliai) kopā 1 748.84 km (1 086.68 mi). Vissvarīgākais austrumu-rietumu koridors Lietuvā ir A1 Viļņa – Kauņa – Klaipēda, kuras izmēri ir 311,40 km (193,49 mi) un savieno trīs lielākās Lietuvas pilsētas: Viļņa, Kauņa un Klaipēda.
A2 Viļņa – Paņeveža izmēri 135,92 km (84,46 mi), un posmam starp Viļņu un Šilagali ir autoceļa statuss. A3 Vilnius – Medininkai Border Checkpoint mēra 33,99 km (21,12 mi) un turpina Baltkrieviju, savienojot Viļņu ar Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku.
A4 Viļņas – Raigardas robežkontroles punkts mēra 134,46 km (83,55 jūdzes), savukārt A5 Kauņas – Polijas robeža – 97,06 km (60,31 jūdzes). Posmam no Kauņas līdz Marijampolei ir autoceļa statuss.
A6 Kauņa – Daugavpils izmēri 185,40 km (115,20 mi), un A7 Marijampoles – Kibartai robežas kontrolpunkts 42,21 km (26,23 mi). Šis maršruts ir svarīgs tranzīta ceļš uz Kaļiņingradas apgabalu.
Citi A ceļi un vēsturiskais konteksts
Citi A autoceļi ir A8 Sitkūnai – Paņevežai (87,86 km), A9 Paņevežai – Šauļi (78,94 km), un A11 Šauļi – Palanga (146,85 km). A12 robeža ar Latvijas – Panemunes robežkontrolpunktu ir 186,09 km (115,63 jūdzes), un A13 Klaipėda – Liepāja – 45,15 km (28,05 jūdzes).
A14 Vilnius – Utena mēra 95,60 km (59,40 mi), un A15 Vilnius – Lida mēra 49,28 km (30,62 mi). A16 Viļņa – Marijampolė izmēri 137,51 km (85,44 mi), un A17 Panevēžas apvedceļa izmēri 22,28 km (13,84 mi).
A18 Šiaulai apvedceļš ir 17,08 km (10,61 mi), A19 Viļņas dienvidu apvedceļš ir 7,9 km (4,9 mi), un A20 Ukmergė Ziemeļu apvedceļa izmēri ir 7,7 km (4,8 mi).
Pirms Pirmā pasaules kara bija maz izolētu maršrutu, kas būtu piemēroti tranzīta satiksmei, piemēram, šodienas autoceļš A12, kas savieno Rīgu ar Kaļiņingradu, vai šodienas autoceļš A6, kas bija daļa no šosejas Varšava–Sanktpēterburga, kas šķērsoja Kauņu. Pēc tam, kad Lietuva 1918. gadā kļuva par neatkarīgu valsti, pieauga pieprasījums pēc jaunām automaģistrālēm iekšējām vajadzībām.
- A1 Viļņa – Kauņa – Klaipēda ir vissvarīgākais austrumu līdz rietumu koridors.
- Autoceļu maksimālais ātrums ir 130 km/h, savukārt ātrgaitas autoceļu maksimālais ātrums ir 120 km/h.
- A3 Viļņas – Medininku robežpārbaudes punkts savieno Viļņu ar Baltkrievijas galvaspilsētu Minsku.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0