Lietuvas ekonomika
Lietuva ir lielākā un diversificētākā ekonomika starp trim Baltijas valstīm un viena no visstraujāk augošajām ekonomikām ES. Līdz 2026. gadam tās ekonomika ir nedaudz lielāka nekā Latvijas un Igaunijas ekonomika kopā, gan nominālajā, gan PPP izteiksmē. Valsts ir Eiropas Savienības, PTO un ESAO dalībvalsts.
Lietuvas ekonomika ir piedzīvojusi dramatiskas pārmaiņas kopš deviņdesmitajiem gadiem. Pēc Padomju Savienības sabrukuma valsts strauji pārgāja no centralizēti plānotas sistēmas uz tirgus ekonomiku, īstenojot daudzas liberālas reformas. Šī pāreja noveda pie augstiem izaugsmes rādītājiem pēc pievienošanās Eiropas Savienībai, pelnot no Baltijas tīģera naudas.
Ekonomiskie rādītāji un izaugsme
Kopš neatkarības atgūšanas 1990. gadā Lietuvas IKP ir pieaudzis par vairāk nekā 500 procentiem. Lai gan Baltijas valstu kopējais darbaspēks ir 3,3 miljoni cilvēku, 1,5 miljoni no šiem strādājošajiem dzīvo Lietuvā.
- gadā ekonomika piedzīvoja dziļu lejupslīdi, IKP samazinoties par gandrīz 15 %. Tomēr 2009. gada trešajā ceturksnī valstī bija vērojamas atveseļošanās pazīmes, un 2010. gadā tā atsāka izaugsmi. Krīzes panākumi ir saistīti ar Lietuvas valdības taupības politiku.
- gadā budžeta pārpalikums bija 0,5 %, bet bruto parāds nostabilizējās aptuveni 40 % apmērā no IKP. Budžets 2017. gadā joprojām bija pozitīvs, un tika gaidīts, ka tas turpināsies arī 2018. gadā.
Investīcijas un cilvēkkapitāls
Ārvalstu tiešās investīcijas Lietuvā ir palielinājušās katru gadu kopš 2015. gada ar ievērojamu pieaugumu 2020. gados, sasniedzot līdz šim augstāko rādītāju 2023. gadā. Vidēji aptuveni 80 procenti no visām ārvalstu tiešajām investīcijām nāk no Eiropas Savienības valstīm.
Lai gan Zviedrija vēsturiski bija lielākais investors ar 20 līdz 30 procentiem no visiem ĀTI, Vācija, Nīderlande un Igaunija to apsteidza 2010. gadā. 2017. gadā Lietuva bija trešā valsts pēc Īrijas un Singapūras pēc investīciju projektu vidējās darba vērtības.
Lietuva ierindojas 11. vietā pasaulē pēc Pasaules Bankas Grupas izstrādātā novērtējuma par uzņēmējdarbības veikšanu, pēc Fraser Institute sagatavotā novērtējuma par ekonomikas brīvību, kas ierindojas 16. vietā no 178 valstīm, un pēc Fraser Institute novērtējuma par 8. vietu no 165 valstīm, kas ierindojas pasaules ekonomikas brīvības indeksā 2021. gadā.
Pamatojoties uz ESAO datiem, Lietuva ir viena no top 5 valstīm pasaulē pēc sekundāru rezultātu sasniegšanas. Šis izglītotais darbaspēks ir piesaistījis investīcijas, jo īpaši IKT nozarē. Lietuvas valdība un Lietuvas Banka ir vienkāršojušas e-naudas un maksājumu iestāžu licenču iegūšanas procedūras, pozicionējot valsti kā vienu no pievilcīgākajām finanšu tehnoloģiju iniciatīvām ES.
- Baltijas valstu kopējais darbaspēks ir 3,3 miljoni cilvēku.
- IKP pieaugums sasniedza maksimumu 2008. gadā, un 2018. gadā tas atkal tuvojās tādam pašam līmenim.
- Ārvalstu tiešās investīcijas kopš 2015. gada ir palielinājušās katru gadu.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0