PVO amatpersonas brīdina, ka antimikrobiālā rezistence apdraud mūsdienu medicīnu un globālos veselības mērķus
Pasaules Veselības organizācijas amatpersonas 2026. gada 16. novembrī brīdināja, ka progress antibiotiku profilaksē, diagnostikā un pareizā lietošanā ir pārāk lēns, lai sasniegtu globālos mērķus. Brīdinājums nāk kā antimikrobiālā rezistence apdraud mūsdienu medicīnas nākotni. Pasaules Veselības organizācijas pagaidu vadītājs antimikrobiālās rezistences jautājumos Jean-Pierre Nyemazi norādīja, ka antimikrobiālā rezistence ir plaši izplatīta un apdraud mūsdienu medicīnas nākotni. Jean-Pierre Nyemazi atzīmēja, ka atšķirībā no Covid-19, antimikrobiālā rezistence jau gadiem ilgi nogalina cilvēkus bez pietiekamas sabiedrības trauksmes.
Pieaugošais mirstības un testu trūkums
- gada dati liecina, ka vairāk nekā 1 miljons nāves gadījumu bija tieši saistīti ar antimikrobiālo rezistenci. Turklāt šī parādība bija saistīta ar aptuveni 4,7 miljoniem nāves gadījumu minētajā gadā. Lai gan daudzas valstis ir izstrādājušas stratēģijas, lai cīnītos pret šo problēmu, lielas bažas joprojām rada ievērojamas nepilnības laboratoriju iespējās. Pašlaik tikai 36 % valstu ir nacionālās references laboratorijas, kas spēj pārbaudīt visu Pasaules Veselības organizācijas uzraudzīto baktēriju un sēņu rezistenci. Sylvia Bertagnolo, Pasaules Veselības organizācijas Antimikrobiālās rezistences uzraudzības vadītāja, uzsvēra šos ierobežojumus attiecībā uz testēšanas spējām.
Pasaules Veselības organizācija ir izvirzījusi mērķi, ka 80 % valstu līdz 2030. gadam jāizveido šādas valsts references laboratorijas. Tomēr pašreizējais progress liecina, ka šā kritērija izpildei būs vajadzīgs ievērojams paātrinājums. Pravasha Prakash, Pasaules Veselības organizācijas antimikrobiālās rezistences tehniskais darbinieks, teica, ka valstis gūst panākumus visās jomās, bet ātrumam ir jāpalielina, lai sasniegtu 2030 mērķus.
Valsts rīcības plāna īstenošana
Pasaules Veselības organizācijas pētījums par 183 valstīm atklāja, ka ievērojami pieaug valsts rīcības plānu pieņemšana pret rezistenci pret antimikrobiālajiem līdzekļiem. 2017. gadā aptuveni 40 % valstu bija šādi plāni, savukārt 2026. gadā gandrīz 90 % valstu bija iesniegušas valsts rīcības plānus. Neraugoties uz šo plānošanas pieaugumu, šo stratēģiju faktiskā īstenošana joprojām ir zema. Tikai 42 valstis, kas pārstāv mazāk nekā 20 % no aptaujātajām valstīm, ziņoja par rīcības plāniem, kas tiek finansēti, īstenoti un uzraudzīti.
Rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem rodas, kad baktērijas attīstās, lai pretotos zālēm, kas paredzētas to iznīcināšanai. Šo procesu paātrina antibiotiku lietošana cilvēku veselībā, lopkopībā un pārtikas ražošanā. Ja pašreizējās tendences turpināsies, nākamo 25 gadu laikā mikrobu rezistence varētu izraisīt 39 miljonus nāves gadījumu visā pasaulē. Lai novērstu šos pieaugošos riskus, Pasaules Veselības organizācija ir aicinājusi valstis informētības nedēļā, kas paredzēta 18.–24. novembrī, stiprināt antimikrobiālās rezistences centienus.
Šis raksts sagatavots ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz vairākiem ziņu avotiem, un to pārskata mūsu redaktori atbilstoši redakcijas principiem. Redakcionālie standarti · Ziņas un kontakti
Komentāri 0